Viņš ir vairākkārtējs ASV čempions biatlonā, pieredzējis vadītājs piedzīvojumu ekspedīcijām, daļa no kurām ir redzamas filmās gan televīzijā, gan pašu dēkaiņu priekam uzņemtos video. Šo to no filmām var atrast arī youtube – te ir mana favorītfilma par viņa piedzīvojumu ar rekordu. Viņš ir saimnieks Vanagkalnā, par ko fano tie, kas izbauda distanču slēpošanu plašumā un viņa personības neparasto pievilcību un izpausmes. Viņš saka, ka Vanagkalnā viss esot tā, kā nav citur. Savulaik viņš ar rollerslēpēm pārbrauca pāri ASV un vēl bišķi (pa vertikāli). Vēl Padomju laikā viņš pārcēlās uz dzīvi ASV, bet pēc laika pārcēlās atpakaļ uz Latviju. Viņš dara tā, kā viņam patīk. Un sākumā gana daudz cilvēku uz viņu noraugās ar attieksmi, ka viņš nav normāls un ka viņam nekas nesanāks. Es šaubos, ka viņu interesē būt normālam. Savukārt, piedzīvojumi pašam un citiem ir tas, kas viņam sanāk. Viņš citus pievelk ar savu īstumu un citādību. Viņš dara pa savam. Un tajā ir kaut kas ļoti magnētisks.
Kad prasīju Kārlim Bardelim, lai iesaka man interesantu un jaudīgu cilvēku intervijai, viņa atbilde bija: “Raimis no Vanagkalna, viennozīmīgi!” Pajautāju par viņu vēl dažiem cilvēkiem, kuri apgrozās Latvijas dēkaiņu aprindās un ir devušies ar viņu piedzīvojumos. Visi man atbildēja, ka to, kas ir Raimonds Dombrovskis, nemaz nevar tā aprakstīt, jo Raimis esot jāpiedzīvo. Lūdzu, te ir iespēja sarunas laikā piedzīvot mazu daļu no tā, kas ir Raimonds no Vanagkalna.
Man šķiet, ka Raimonds ir tāds cilvēks, kuru uzņēmumiem būtu forši uzaicināt uz sarunu savā kolektīvā, jo viņa pieredze no piedzīvojumiem un apgriezieniem izvēdina galvu un paver iespēju padomāt citādāk.
SARUNAS PIETURPUNKTI: