CILVĒKJAUDA
CILVĒKJAUDA
Feb 3, 2021
#61 Par stresu, uzturvielām un atjaunošanās procesiem - dr.ANTRA BRIEDE
Play • 1 hr 36 min

Mūsu ķermenis visu laiku pārbūvē pats sevi. Un lai tiktu pie kvalitatīva rezultāta – stiprākas veselības, labāka garastāvokļa un spēka, ķermenim ir vajadzīgi kvalitatīvi būvmateriāli, turklāt tas ir jāpasargā no tā, kas pārbūves procesiem traucē. Dr Antra Briede ir ārste interniste un ortomolekulārās medicīnas speciāliste. Es viņu iztaujāju par to, kā cilvēka trakajā ikdienā, kur stresa netrūkst, spēt sev sagādāt gana daudz enerģijas, palīdzēt ķermenim būt veselam un nodrošināt to arī savai ģimenei. Šo sarunu mēs ierakstījām divas reizes. Pēc tās pirmā ieraksta konstatējām, ka kaut kas bija sagājis šķērsām ar ieraksta skaņu. Es pati pēc pirmās sarunas uzreiz veicu uzlabojumus mūsu ģimenes ēdienkartē, lai arī pirms tam ēdām veselīgi. Un kamēr nebijām tikuši pie atkārtotā sarunas ieraksta ar dakteri Briedi, es pārdzīvoju, ka man nav šīs sarunas, ko parādīt citiem cilvēkiem, jo dakteres teikto atkārtoju saviem draugiem, paziņām un klientiem pa labi un pa kreisi. Manuprāt, šī ir saruna, kuras saturu nav prātīgi nezināt un nelikt lietā.

Vairāk informācijas sarunas lapā: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda61

SARUNAS PIETURPUNKTI:

  • 03:10 Kas ir funkcionālā medicīna, un tās pieeja meklējot iespējamos slimību cēloņus
  • 10:12 Uzturvielu nozīme mūsu ķermeņa atjaunošanās procesos, un kas ietekmē uzturvielu uzsūkšanos organismā
  • 21:01 Kas varētu liecināt par slēptiem iekaisumu procesiem ķermenī
  • 24:12 Infekcija un iekaisums – ar ko tie atšķiras
  • 28:50 Ko mūsu ķermenim ilgtermiņā nodara neredzams iekaisums
  • 34:00 Migrēna un ieteikumi, kā to risināt
  • 37:03 Stress kā lielākais uzturvielu patērētājs – kā tas ietekmē mūsu ķermeni un kāds dienas ritms mums var palīdzēt
  • 47:19 Novecošanās procesi un toksīnu ietekme uz mūsu veselību
  • 54:11 Autoimūnie procesi ķermenī, un kāpēc ir būtiski rūpēties par savu imunitāti laicīgi
  • 04:36 Depresija no funkcionālās medicīnas skatu punkta
  • 15:10 Kādos gadījumos un kā lietot vitamīnus, un kad tie nav nepieciešami
  • 21:00 Kā ģenētiskās analīzes var noderēt, lai laicīgi parūpētos par savu veselību


Zināmais nezināmajā
Zināmais nezināmajā
Latvijas Radio 1
Arheoloģiskie pētījumi Tuvajos Austrumos un Karību reģionā. Stāsta Dita Auziņa
Gana bieži savos raidījumos stāstam par arheoloģiskajiem pētījumiem un atklāto izrakumos Latvijas teritorijā. Šoreiz, izmantojot iespēju, ka aizvien mūsu studija ir virtuāla un attālums tai nav šķērslis, uz sarunu esam aicinājuši arheoloģi, kas savus pētījumus veikusi Tuvajos Austrumos un Karību reģionā. Mūsu ciemiņš - Britu muzeja un Bonnas Universitātes pētniece Dita Auziņa. "Irāka ir sapnis, kur arheologam strādāt, liels laimes un veiksmes faktors, ka izdevies tur nokļūt strādāt," darbu šumeru senpilsētā Tello Girsu, Irākā, raksturo Dita Auziņa.  Dita Auziņa ir arheoloģe, ainavu arheoloģijas, arheoloģiskās kartēšanas un apzināšanas speciāliste. Vadījusi arheoloģiskās kartēšanas projektus Nikaragvā, Dominikānas Republikā un Irākā. Viņas darbs ir saistīts ar lazerskeneriem un droniem un šīs prasmes bija vajadzīgas projektā Irākā un pati atzīst, ka bijusi īstajā laikā un īstajā vietā, lai varētu piedalīties projektā. Tāpat projekta ietvaros Dita Auziņa kopā ar kolēģiem māca Irākas jaunos arheologus, jo Irākā daudzi pieminekļi ir izpostīti un iznīcināti apzināti Irākas kara laikā kā valdošajai ideoloģijai neatbilstoši, kā arī senlietas un arheoloģiskās vērtības daudz nonākušas melnajā tirgū, lai iegūtu līdzekļus kara darbībai. "Irāka un Tuvie Austrumi ir reģions, kurā nekad nebeigsies ko pētīt. Tur ir tūkstošiem gadu vecas senvietas. Šobrīd viņu darbība fokusējas uz mantojuma saglabāšanu, ne pētīšanu. Situācija ir bēdīga, jo 50.-60. gados Bagdādes Universitāte un seno laiku pētniecība Bagdādē bija pasaules līmenī. Beidzamās desmitgadēs kara darbība ir pilnībā iznīcinājusi infrastruktūru," skaidro Dita Auziņa.  Jaunās paaudzes arheologi ir bez kārtīgas akadēmiskas izglītības, bet entuziasti un vēlas mācīties. Kopā ar jaunajiem Irākas arheologiem viens no objektiem, kurā strādā Dita Auziņa, ir Tello Girsu senpilsēta.  "Tello Girsu ir 400 ha liela senvieta. Tā visa  visa ir noklāta ar keramiku, ar ķīļraksta plāksnītēm, dažādām senlietām. Nav tā, ka tie objekti ir liels atklājums, tu vienkārši ej pa tiem 400 hektāriem un ar katru soli kāp virsū keramikas gabaliem, kas ir līdz pat 5000 gadus veci. Tā bagātība ir neaprakstāma," stāsta Dita Auziņa. "Es nāku no Latvijas, kur katrs keramikas gabals, katrs atradums ir tik liela vērtība, tas bija šoks, kam vēl joprojām nespēju tikt pāri, kad tur aizbraucu." Tāpat Dita Auziņa ir piedalījusies arheoloģiskajos izrakumos Karību piekrastē. Tā ir maz pētīta. "No vienas puses ir lieli sarežģījumi, bet ir arī ļoti viegli, jo cilvēki atbalsta un grib zināt par savu reģionu, izprast savu vēsturi, grib palīdzēt. Tā ir aizraujoša sajūta un lieli izaicinājumi, jo vienmēr ir kādi iemesli, kāpēc neviens arheologs nav strādājis konkrētā reģionā," atzīst Dita Auziņa. Nikaragvas piekrastē problēma ir smagie darba apstākļi pētniekiem, un vēsturiski tās ir bijušas pirātu ostas, kas mūsdienās ir saglabājušas savu funkciju kā narkotiku izplatīšanas un pārvadāšanas ostas. Līdz ar to ir arī bīstami. Arheoloģiskajos izrakumos Karību piekrastē Dita Auziņa cenšas izprast agro kolonizācijas periodu. 2021. gada arheoloģiskais piemineklis - Aizkraukles pilskalns Latvijas Arheologu biedrība, atzīmējot izcilā arheologa Vladislava Urtāna simtgadi, par šī gada arheoloģisko pieminekli ir izraudzījusies Aizkraukles pilskalnu un senpilsētu – senākie atradumi tur datēti ar trešo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Vairāk par faktiem, kas liecina par dzīvi rosīgā ostas pilsētiņā pie Daugavas un viduslaiku pili stāsta Latvijas arheologu biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas gada arheoloģijas pieminekļa projekta koordinators arheologs Mārcis Kalniņš. Tieši Aizkraukles pilskalnā Vladislavs Urtāns vairākus gadus ir veicis izrakumus. Pateicoties Vladislava Urtāna sistemātiskiem izrakumiem, kas tur noritēja pagājušā gadsimta 70. gados, ir izpētīta Daugavas lībiešu senpilsēta un senkapi un viduslaikos celtā mūra pils un baznīca. Kā teic Mārcis Kalniņš te ir bijis viens no nozīmīgākajiem Daugavas lībiešu zemju centriem, kas, ņemot vērā tā atrašanās vietu unlielo importa priekšmetu atradumu skaitu izrakumos, ir bijusi nozīmīga Daugavas ūdens ceļa sastāvdaļa. Šobrīd no to laiku liecībām nekas vairs nav acij redzams, tik muzejos nodotie artefakti, bet Aizkrauklē skatam atklājas ar zāli noaudzis reljefs paugurs, kurš īpaši gleznains izskatās no upes puses.
43 min
Divas puslodes
Divas puslodes
Latvijas Radio 1
Gruzija iekšpolitiskā spriedzē. Lukašenko darbina "krimināllietu konveijeru"
Baltkrievijā tiesā žurnālistus un opozicionārus, tikmēr Lukašenko tiekas ar Putinu Sočos. Politiskā krīze Gruzijā. Arvien skaļāk aicina Rietumus dalīties ar vakcīnām pret Covid-19. Notikumus pasaulē komentē politologs, vēstures doktors Ojārs Skudra un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Beāte Livdanska. Turīgie vakcinējas pirmie No līdz šim pieejamajām Covid-19 vakcīnu piegādēm 75% nonākuši desmit pasaules valstīs, kamēr 130 valstis nav saņēmušas vēl nevienu vakcīnas dozu. Tā 17. februārī notikušajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes tiešsaistes sanāksmē paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutjerrešs. Ģenerālsekretārs nenosauca konkrēto desmit valstu sarakstu, taču ir skaidrs, ka tās pieder pie pasaules turīgākajām un ekonomiski jaudīgākajām valstīm. Vispārējā statistika pagājušās nedēļas beigās liecināja, ka rekords vakcinācijas tempu ziņā pieder Apvienotajiem Arābu emirātiem, kur vakcinēti jau apmēram 75% iedzīvotāju, seko Izraēla ar vairāk nekā 50%, Apvienotā Karaliste ar nepilniem 25% un Savienotās Valstis ar apmēram 16% vakcinēto iedzīvotāju. Pārējās pasaules valstīs, t.sk. Eiropas Savienībā, vakcinēto iedzīvotāju skaits nekur vēl nepārsniedz 10%. Šai neviendabīgajai ainai, protams, ir ne tikai sociālekonomiski iemesli, tomēr tā liek runāt par kārtējo globālās nevienlīdzības apliecinājumu, kad pandēmijas briesmu situācijā labākas izredzes savu iedzīvotāju pasargāšanai ir bagātākajām valstīm. „Šai kritiskajā brīdī vienlīdzība vakcīnu pieejamībā ir lielākais morālais pārbaudījums globālajai kopienai,” izteicās Gutjerrešs. Vienlīdzīgākas vakcīnu globālās sadales mehānisms būtu jāīsteno globālajai vakcīnu pieejamības iniciatīvai COVAX, kuru kopīgi izveidojušas Pasaules Veselības organizācija un globālā Vakcīnu alianse Gavi, taču pagaidām tās pūliņi bijuši acīmredzami nepietiekami, un Gutjerrešs aicinājis divdesmit pasaules attīstītākās valstis veidot šim mērķim īpašu rīcības komandu. Francijas prezidents Emanuels Makrons aicinājis Eiropas valstis un ASV novirzīt 5% vakcīnu piegāžu t.s. attīstības valstīm. Intervijā izdevumam The Economist Makrons nepārprotami uzsvēra jautājuma ģeopolitisko aspektu, respektīvi – Ķīnas un Krievijas īstenoto t.s. „vakcīnas diplomātiju”, izmantojot šajās valstīs izstrādāto vakcīnu piegādes Āfrikai, Latīņamerikai un citiem pasaules reģioniem kā globālās ietekmes instrumentu. Gruzija iekšpolitiskā spriedzē Otrdienas rītā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi notika vērienīga policijas akcija, specvienībai ar pacēlāja palīdzību caur jumta lūkām iekļūstot partijas Vienotā nacionālā kustība birojā un arestējot tās līderi Niku Meliju. Pie tam kārtības sargi ar asaru gāzes palīdzību izklīdināja kustības atbalstītājus, kuri mēģināja aizkavēt šo arestu. Vienotā nacionālā kustība ir galvenais Gruzijas opozīcijas spēks, un tās līderis 2019. gadā tika apsūdzēts nekārtību organizēšanā pēc tam, kad pūlis mēģināja ielauzties Gruzijas parlamenta ēkā. Daudzu gruzīnu sašutumu toreiz bija izraisījusi Krievijas domes pārstāvja, komunista Sergeja Gavrilova vizīte Tbilisi, cita starpā uzrunājot Starpparlamentārās pareizticības asamblejas tikšanās dalībniekus no Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja vietas. Melia tika atbrīvots pret drošības naudu, taču nesen tās apmērs tika palielināts, un šo lielāko summu maksāt viņš atteicās. Tiesas pielemto arestu uz vairākām dienām aizkavēja līdzšinējā Gruzijas premjerministra Georgija Gaharijas demisija 18. februārī. Tās iemesls bija tieši iespējamais opozīcijas līdera arests, kas var izraisīt jaunu spriedzes eskalācijas loku valdošās partijas „Gruzijas sapnis” un opozīcijas starpā. Savukārt jaunais premjers Iraklijs Garibašvili, kurš stājās amatā pirmdien, apņēmīgi īstenoja tiesas lēmumu. Ieilgušas iekšpolitiskas krīzes situācijā Gruzija dzīvo jau kopš parlamenta vēlēšanām, kuru divas kārtas notika pagājušā gada oktobrī un novembrī. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem vēlēšanās uzvarēja arī līdz tam valdošā partija „Gruzijas sapnis”, iegūstot 90 no 150 deputātu vietām. Taču opozīcijas partijas, vairums no kurām pirms vēlēšanām apvienojās sarakstā „Vienotībā ir spēks”, vaino valdošo partiju vēlēšanu viltojumos un boikotē parlamenta darbu. Līdz ar to, kā savā komentārā izsakās raidsabiedrība BBC, Gruzija šobrīd faktiski ir vienpartijas valsts. Novērotāji no EDSO pēc vēlēšanām izteikušies, ka tajās bijis vērojams spiediens uz vēlētājiem un administratīvā resursa izmantošana valdošās partijas labā, taču šie pārkāpumi neesot tik plaši, lai atzītu vēlēšanas par nebrīvām vai negodīgām. Lukašenko darbina „krimināllietu konveijeru” Ar brutālu spēku un vajāšanām prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmam pēdējos mēnešos izdevies pieslāpēt protestu kustību Baltkrievijā, tomēr ne pilnīgi to likvidēt. Kā situāciju pēc mazskaitlīgiem protestiem pagājušo svētdien raksturoja „Radio Brīvība”, jaunākus ļaudis no ielām izdevies aizbiedēt, un tagad protestējot pamatā pensionāri, kuri savulaik tika uzskatīti par drošāko Lukašenko varas balstu. Pagājušonedēļ visā valstī notika kratīšanu vilnis, izmeklētājiem ierodoties preses izdevumu un cilvēktiesību aizstāvības organizāciju birojos, kā arī atsevišķu žurnālistu, cilvēktiesību un neatkarīgo arodbiedrību aktīvistu dzīvesvietās. Plašāki aresti gan vēl nav notikuši. Tikām notiek līdzšinējos protestos aizturēto tiesāšana. Kā izsakās neatkarīgā telekanāla Belsat direktors Aleksejs Dzikavinskis, tas ir īsts krimināllietu konveijers – šobrīd valstī notiek apmēram tūkstotis šādu procesu. Vienā no tiem divām Belsat žurnālistēm piespriesti divi gadi cietumā par tiešsaistes reportāžu no režīma atbalstītāju nogalinātā Romāna Bondarenko piemiņas akcijas. Žurnālistes, kuru darbības visnotaļ atbilst viņu profesionālajam statusam, notiesātas „sabiedrisko kārtību rupji pārkāpjošu masu pasākumu organizēšanā”. Šāda apsūdzība šobrīd Baltkrievijā ir standarts piesauktajā „krimināllietu konveijerā”, un vispār vēršanās pret preses pārstāvjiem kļuvusi par spilgtu Lukašenko režīma represiju iezīmi, un organizācijas „Reportieri bez robežām” vērtējumā Baltkrievija ir šobrīd žurnālistu darbam visbīstamākā valsts Eiropā. Tikām pirmdien Krievijas un Baltkrievijas vadoņi Putins un Lukašenko sastapās Melnās jūras kūrortpilsētā Soči, pusotru stundu apspriedās, pēc kam kopīgi slēpoja un braukāja ar sniega motocikliem. Oficiāli abu tikšanās saturs bija saistīts ar sadarbību pandēmijas apkarošanas un ekonomisko sakaru aktivizēšanas jomā, taču tiek spekulēts par to, ka Baltkrievijas autokrāts varētu būt lūdzis vēl kādu aizdevumu no lielās kaimiņvalsts. Sagatavoja Eduards Liniņš
54 min
Чистый хвост
Чистый хвост
Sports.ru
Куда пропала Алена Косторная? Ее переход к Плющенко - провал?
#фигурноекатание #Косторная #Плющенко #чемпионатмира #женскоекатание #КубокРоссии #Тутберидзе Главный инстаграм фигурного катания: https://www.instagram.com/figureskating_sportsru/ Телеграм-канал Кузнецова: https://tgmssg.ru/mmmushrooms Телеграм-канал Крутихиной: https://tgmssg.ru/biellmann Таймкод: 00:00 Начинаем 02:35 У Косторной в межсезонье слишком много перемен 06:20 Что же катает Алена? Вспомним? 08:20 Ваня рассуждает об эволюции (ничего о естественном отборе) 09:36 Косторной нельзя пропадать, иначе ее забудут судьи— Полина все посчитала 13:07 Ваня против Алены на ЧМ 16:30 Как оценить работу с Плющенко 19:17 Какая программа лучше: новая или прошлогодняя 22:17 Прыжки Алены: вернет ли она тройной аксель? 23:10 Оправдался ли переход к Плющенко? 26:22 Ключевые навыки Косторной — куда они приведут через 5 лет 27:43 Бренды пришли в фигурное катание: зубная паста, часы и рыбий жир 30:50 Что все-таки получилось у Алены после перехода к Плющенко 32:28 Третья путевка на Олимпиаду — чьЯ онА? Полина снова все посчитала 36:23 Пашу смущает «шорт-лист», который составляют федерация в каждой дисциплине 40:41 Ваня не понимает, почему спортсменам всегда должно быть трудно 43:06 Медведева тоже перешла в межсезонье — итоги 46:38 Про будущее Алены 50:19 Про хейтеров и портрет Тутберидзе 52:52 Прогноз: ЧМ, Олимпиада и следующий цикл 55:12 Алена Косторная — лучшая российская фигуристка?
57 min
Нейрочай
Нейрочай
Нейрочай
Как увидеть и отредактировать память (Ольга Ивашкина) #30
Ольга Ивашкина - научная сотрудница Института перспективных исследований мозга МГУ и лаборатории нейронаук Курчатовского института. Она проводит эксперименты на генно-модифицированных мышах, чтобы понять, как работает память человека. Обсуждаем, как мозг запоминает, хранит и забывает информацию. А ещё - какими новыми методами это исследуют современные ученые. Например, оптогенетика позволяет управлять нейронами в мозге с помощью направленного света. Напоследок приятные истории и лайфхаки: как выиграть конкурс для молодых учёных «Научные бои» и побеседовать с Нобелевскими лауреатами. больше в группе: vk.com/neurotea эксклюзивный контент на Патреоне: www.patreon.com/neurotea кое-что изнутри: 1:25 - как мозг хранит воспоминания: гиппокамп и не только; 3:40 - единицы памяти - шипики на синапсах (местах контакта нейронов); 4:48 - как можно воздействовать на шипики и как это повлияет на воспоминания; 7:15 - как хранится конкретное воспоминание; 7:56 - память человека и компьютера; 10:38 - нейропластичность: как в мозге меняется экспрессия генов, чтобы создать или разрушить воспоминание; 12:20 - как помешать мышам что-нибудь запомнить; 13:40 - нейропластичность на разных уровнях: шипики, нейроны и нейронные сети; 17:30 - как раньше изучали память: ранения и функциональные отделы мозга; 19:10 - оптогенетика и обратимая (!) деактивация памяти; 21:20 - как увидеть в реальном времени процесс запоминания на уровне клеток мозга; 23:57 - как мозг забывает и зачем; 25:35 - можно ли вспомнить то, что забыл; 29:24 - проекты Ольги: клетки, которые запоминают всё; 31:55 - как разрушить плохие воспоминания, чтобы помочь людям с ПТСР; 33:18 - топ открытий о памяти: нейроны Дженифер Энистон; 36:00 - как "прочитать" действия мыши по сигналам нейронов; 37:54 - как Ольга заинтересовалась памятью; 39:30 - есть ли головастиков ассоциативная память? Как испугать головастика; 41:48 - Институт перспективных исследований памяти; 44:31 - секрет победы в научных боях - коллеги с воздушными шариками; 46:08 - как студенту или молодому учёному попасть на встречу с Нобелевскими лауреатами; 50:45 - нейрофейлы: стухшие мозги, путаница с мышами, неправильно покрашенные нейроны.
56 min
Подкаст Московского Центра Карнеги
Подкаст Московского Центра Карнеги
Carnegie.Ru
Лашет надежды. Куда идут отношения России и Германии
В январе Армин Лашет стал новым лидером правящей партии Германии – Христианско-демократического союза, а значит, именно он, скорее всего, сменит Ангелу Меркель на посту канцлера. Позицию Лашета часто называют чуть ли не открыто пророссийской: он поддерживает «Северный поток – 2», критиковал санкции и скептически отзывался о деле Скрипалей. Так ли это на самом деле? Насколько высоки его шансы стать новым канцлером? Изменится ли его позиция на этой должности? И что может сделать Кремль, чтобы Германия почувствовала, что с ней хотят восстановить доверительные отношения? На эти вопросы в новом выпуске подкаста Московского центра Карнеги отвечают журналист «Коммерсанта» Галина Дудина и руководитель проекта «Общественная дипломатия. ЕС и Россия» Йенс Зигерт.
48 min
Laowaicast - подкаст про Китай
Laowaicast - подкаст про Китай
Laowaicast
Дрон-музыка в Китае или как стать знаменитым музыкантом
В гостях Антон Богданов - китаист, музыкант, китаист и музыкант. С ним мы поговорили целый час об очень интересных вещах, после чего я решил опять купить гитару и стать знаменитым. * Как может в Китае существовать дрон-музыка * На основании чего разрешают музыкальные мероприятия * Что делают слушатели дрон-музыки с/без таблетки * Шинуазри в дрон-музыке и ее дефиниция * Иностранцы в подпольной музыке * Важна ли аппаратура для становления музыканта * Культурная аппроприация китайских печатей * Как стать знаменитым музыкантом в Китае * Китайские друзья через музыку - однозначно да * Русский “офисный планктон” в Китае - а музыкантов мало * Маловато интересного контента про Китай на русском * Платежеспособность китайских фанатов Музыка: 破地獄 《黃梁夢》Scattered Purgatory “Dream of a Yellow Sorghum” Проект Pool of Light 光淵: https://pooloflight.bandcamp.com/ Грамота: 蜂鸣音乐 fēngmíng yīnyuè - дрон-музыка Laowaicast выходит регулярно! Мы есть на всех основных платформах, в iTunes, Google Podcasts, на Яндекс.Музыке, Spotify и Youtube. Вопросы, пожелания и комментарии пишите на почту we@laowaicast.ru или на сайт. Поддержать проект: * Дать донат! (Patreon, PayPal, Яндекс.Деньги, WeChat, Alipay). * Поставьте Лаовайкасту пять звёзд в iTunes * BTC: 1C6ePJcqLZTr6nEDoTCD8usenSju1TQ2p8 * ОГРОМНОЕ спасибо нашему главному патрону Дмитрию Брянцеву! * Большое спасибо патронам MSYU, Maxim, Vasiliy Galkin, Мария, Павел Яковлев, Alex Romanov * Отдельное спасибо патронам Полина Струкова, Evgeny Sher, Yaroslav, Andrej Fedotov, Wolfcub, Dmytro Gomov, Fooby, Zyablik * Спасибо всем остальным за донаты: Anton Lokhanin, Oleg Fomin, Roman Drozhzhin, Mixei, Dmitry Erohin, Rastsislau Datsenka, Krotov, Petr Didenko, Lao Bu
1 hr 9 min
Подкаст Книга недели
Подкаст Книга недели
Тамара Бессмертная
А Саша выйдет? Евгения Двоскина
Книга недели - А Саша выйдет? Евгения Двоскина На счету Евгении Двоскиной 30 иллюстрированных книг для подростков! О её рисунках пишут научные работы, а тут она сама выпускает книгу с собственным иллюстрациями! Это чудо и восторг! Сплошное удовольствие и самые лучшие эмоции. Вам точно понравится! Как бы я хотела получить возможность ставить печать «немедленно заказать» или «немедленно купить»! Я бы придумала такую печать именно для этой книги! И проштемпелевала ее обложку и так, и эдак! И каждый лист в отдельности! И хорошо, что я не продаю Книги в книжном магазине, а то от меня никто не ушёл бы без этой покупки! От восторга (или от жадности) я купила две! В общем, пусть вам тоже достанется! Это как путешествие в детство на один день! Выпуск от 18.02.2021 Ведущая: Тамара Бессмертная Издательство: Речь Аккаунты "Книги недели": Вконтакте https://vk.com/kniga_nedeli Facebook https://www.facebook.com/kniganedeli Instagram https://www.instagram.com/kniga_nedeli iTunes https://goo.gl/dgGQI4 Яндекс.Музыка https://music.yandex.ru/album/10033807
10 min
More episodes
Search
Clear search
Close search
Google apps
Main menu