CILVĒKJAUDA
CILVĒKJAUDA
Jan 7, 2021
#57 Kur ņemt aizraujošus mērķus un drosmi tos sasniegt - LAURA DENNLER
Play • 1 hr 47 min

Šajā epizodē par iespējām:
1) kā pārvarēt neziņas “miglu”, lai ieraugi, ko tu patiesībā gribi;
2) kā saskatīt risinājumus drosmei iet pat uz tādu mērķi, kas sākumā šķiet nereāls;
3) kā spēt reāli rīkoties un būt par ieguvēju pat situācijā, kurā ir sajūta, ka tagad nevari atļauties savam mērķim pievērsties.

Psihiatrs un filozofs Viktors Frankls rakstīja: “Ne jau apstākļi padara mūsu dzīvi neciešamu, bet gan JĒGAS un MĒRĶU trūkums.” Šajā epizodē piedāvāju risinājumus, kā izkļūt no tāda trūkuma stāvokļa.

Epizodē minēju, ka tev uz neilgu laiku vēl ir iespēja noskatīties bezmaksas lekciju par vēl citiem 3 iedarbīgiem risinājumiem, lai ikdienā jūties labi un spēj virzīties uz savu mērķiem. Pieteikšanās uz šo lekciju ir šeit.

Un, ja vēlies KĻŪT PAR LIELISKU KOMANDU SEV, tad te ir informācija par mūsu atbalsta un rīcības programmu.

Epizodē minētos informācijas avotus atradīsi šajā lapā.

Sarunas pieturpunkti ar laika norādēm:

  • 9:56 Kuri ir tie brīži, kad ir patīkami dzīvot un sirds gavilē?
  • 16:30 Drosme un māksla ievēlēties.
  • 22.20 Kuri ir tie ieguvumi tad, ja nospraustais mērķis tomēr netiek sasniegts?
  • 24:10 "Pienākuma pēc" pret "prikola pēc". 
  • 43:43 Risinājumi tiem, kuriem nav konkrētu sapņu un mērķu.
  • 44:39 Risinājums tiem, kuriem viņu mērķis šķiet nereāls.
  • 56:55 Kas praktiski palīdz, je esi nonācis pagrimuma punktā.
  • 1:04:08 Kā apspēlēt "nav laika" un "nav naudas" ienaidniekus jeb bullshit alert.
  • 1:14:38 Kādas iespējas zaudē tā saucamie "visziņi".
  • 1:18:55 Kā būt sev vislabākajai komandai.
  • 1:29:39 Attieksme, kas palīdz darīt šodien.
  • 1:32:40 Ko iesākt brīdī, kad smadzenes “aiziet ciet".
Zināmais nezināmajā
Zināmais nezināmajā
Latvijas Radio 1
Gada dzīvotne - upju straujteces un dabiski upju posmi
Latvijas Dabas fonds šogad par gada dzīvotni nosaucis upju straujteces un dabisku upju posmus. Kāpēc šis biotops īpaši jāizceļ un kādas dabas bagātības slēpj dabiskas upes, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Dabas fonda padomes locekle Rūta Sniedze-Kretalova un Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas skaitīšanas projekta vadītāja Irisa Mukāne. Irisa Mukāne norāda, ka tipisku straujteci var sadzirdēt jau pa gabalu un pazīt pēc ūdens ņirbēšanas. Straujteces uzskata par ekoloģiski vērtīgām, jo straumes ātruma dēļ tās bagātinās ar skābekli un tajās intensīvāk norit upes pašattīrīšanās procesi. Latvijā ir sastopami divi straujteču veidi - ar lielāku un ar mazāku straumes ātrumu. Makšķerniekiem vairāk patīk straujāk tekošās upes, jo tās ir lašu, taimiņu un foreļu upes. Lēnāk tekošas ir karpveidīgo zivju mājvieta. "Upju straujteces un dabiskie upju posmi ir Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājams biotops," norāda Rūta Sniedze-Kretalova. "Būtiski ir dabiskie upju posmi, kur ūdens tecējums nav tik straujš." Dabisko saldūdeņu biotopu stāvoklis ir atšķirīgs Latvijas reģionos un upju baseinu apgabalos. "Vislabākā situācija ir Gaujas upes baseina upēm, vissliktākā ir Zemgalē Lielupes baseina upēm. No Lielupes upes baseina upēm 68% neatbilst Eiropas Savienības nozīmēs īpaši aizsargājam biotopam, jo tās pārveidotas, taisnotas vai padziļinātas kādā laika posmā. Arī šajā upes baseina apgabalā biotopi, kas atbilst upju biotopu posmam, bet tie ir zemākas kvalitātes. Tas skaidrojams ar lielo aramzemju un meliorēto zemju īpatsvaru Zemgalē, jo Zemgale ir Latvijas maizes klēts," atzīst Irisa Mukāne. "Gaujas upes baseina upēm ir salīdzinoši labāka biotopa kvalitāte. Šīm mazām skaistām upītēm. Kā izcilas kvalitātes upju piemērus varam minēt Vaidavu, Strīķupi, Vizlu, Amatu, Rauzu. Arī Gaujas straujteces posmus." Gada sēnes titulu smailā stiklene Kā apsūkāta skābā bonbonga, tāda izskatās šī gada sēne – smailā stiklene, kuru gan varēs pamanīt tikai vēlā pavasarī, bet Latvijas Nacionālā dabas muzeja speciālistes mikoloģes Diāna Meiere un Inita Daniēle stāsta ne tikai par smailo stikleni, bet arī par tām, kuras var atrast ziemas laikā. Šogad gada sēne ir sēne acu priekam un rūpīgam vērotājam, jo stiklenes nav ieskatāmas ēdamo sēņu kategorijā. Un arī izskats šai sēnei ir daudzveidīgs. Kā teikts mikologu mājas lapā, skaistā krāsa ne vienmēr palīdz – piemēram, vienas un tās pašas sugas augļķermeņi jauni var būt oranži, pieauguši kļūt dzelteni, bet vecumā izbālēt vai kļūt zaļgani. Cepurīte un kātiņš mēdz būt gļotaini, lipīgi vai gandrīz sausi. Kā lai saprot sēņu nespeciālists, kura tad no zālēs augošām ir stiklene un kura vienkārši kāda skaista suņu sēne. Tāpēc Inita Dāniele turpina skaidrojumu par šī gada sēni. smailo stikleni un citām tās tuvām radiniecēm. Latvijā šobrīd ir zināmas 20 stikleņu sugas un, kas zina, varbūt šajā vasarā un rudenī tiks atklāta vēl kāda, bet kamēr gaidām stiklenes parādāmies, tikām prasmīgāki un vērīgāki sēņu zinātāji jau priecājas par tām, kas rodamas ziemā.
41 min
Kā labāk dzīvot
Kā labāk dzīvot
Latvijas Radio 1
Pētījums: vieglā iepakojuma atkritumus šķirojam ne pārāk pareizi
2020. gada nogalē Latvijā veiktā pētījumā atklājies, ka vieglā iepakojuma atkritumu konteineros bieži atrodas daudz kas tāds, kam tur nevajadzētu nonākt. Vai tā ir nezināšana, vai apzināta rīcība? Raidījumā Kā labāk dzīvot ZAAO Šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma atzīst, ka gada laikā ap 15-20% iepakojuma, ko cilvēki iemet šķiroto atkritumu konteineros, domādami, ka tas ir šķirojams, tas diemžēl Latvijā arvien ir jānoglabā poligonā, jo nav pārstrādājams. ZERO Waste Latvia pārstāve Mairita Lūse atklāj, ka cilvēkiem arvien ir daudz šaubu par atkritumu šķirošanu. Lielākoties dalītās vākšanas konteineros drīkst mest papīru, polimēru un metālu saturošus atkritumus, bet tur parādās arī izsmēķi, mizas un būvgruži. Cilvēki vienkārši izmanto šo konteinerus sadzīves atkritumu izmešanai. “Jāatceras četri vārdi - kaste, kanna, pudele un spainis. Ja tā plastmasas lieta, ko gribu izmest, var traktēt kā kasti, kannu, pudeli vai spaini, to mēs liekam šķirošanas konteinerā. Diemžēl visu pārējo sadzīves atkritumos. Jo saražoti ir pāri par 3000 polimēru, bet pārstrādāt var tikai dažus,” skaidro Ginta Gailuma. Tam vēl drīkst pievienot mīkstās polietilēna plēves. No polimēriem tas ir viss, kas ir šķirojams. Protams, visam jābūt bez pārtikas piemaisījumiem. Mairita Lūse norāda, ka pētījums parādījis, ka cilvēki arī bieži nezina, ka ne visi plastmasas atkritumi drīkst nonākt šķiroto atkritumu konteineros. Piemēram, krāsainie jogurta trauciņi, lai arī rūpīgi izmazgāti un sakrāti, nav noderīgi pārstrādei, tāpēc tos nevajadzētu mest šķiroto atkritumu konteinerā. Ginta Gailuma skaidro, ka Latvijā nav plastmasas atkritumu dedzināšanas iespēju, tāpēc jādomā, kur milzīgo nešķirojamo polimēru daudzumu likt. Valstīs, kur ir polimēru dedzināšanas iekārtas (dēvēti par skursteņiem), no tiem iegūst enerģiju. “Latvija ir tā valsts, kur šī skursteņa nav, līdz ar to mūsu šķirošanas kārtība ir cita, jo mēs varam šķirot tikai to, ko varam nodot pārstrādei. Citās Eiropas zemēs polimēri, kas nav derīgi pārstrādei, tiek nodoti sadedzināšanai, enerģijas ieguvei,” atzīst Ginta Gailuma. “AJ Power Recycling” valdes locekle Solveiga Grīsle skaidro par plastmasas atkritumu dedzināšanas iespējām, bet viņa arī norāda, ka primāri būtu jāsamazina lietotā iepakojuma daudzumu, kā arī domājot par pārstrādi un tikai tad domāt par sadedzināšanas iespējam, izmantojot to enerģijas ieguvei.
47 min
Divas puslodes
Divas puslodes
Latvijas Radio 1
Konflikts Etiopijā. Apvērsums Centrālāfrikā. Trampa impīčmenta "otrā kārta"
Notikumus pasaulē komentē starptautiskās drošības un Tuvo Austrumu pētniece Elizabete Auniņa un Eiropas Politikas analīzes centra pētnieks Mārtiņš Hiršs. Nemierīgā Āfrika #1 Kopš 1960. gada, kad Centrālāfrikas Republika no Francijas kolonijas kļuva par neatkarīgu valsti, militāri apvērsumi un pilsoņu kara situācija tajā ir teju nemainīga realitāte. Jaukts etniskais un reliģiskais sastāvs un līdzīgi nestabila situācija vairākās kaimiņvalstīs ir galvenie faktori, kas veicina pastāvīgi gruzdošu un periodiski uzliesmojošu konfliktu situāciju. Valsts dienvidu un rietumu rajonos, kur atrodas arī galvaspilsēta Bangui, dominējošā ir kristiešu kopiena, savukārt austrumu un ziemeļu rajonos – musulmaņu iedzīvotāji. Kopš 2013. gada Centrālāfrikas Republikā turpinās kārtējais pilsoņu karš, un šobrīd centrālās valdības kontrolē ir galvaspilsēta un vēl vairākas pilsētas un teritorijas valsts rietumdaļā, kamēr pārējo valsts daļu savā starpā dala raiba nemiernieku armiju plejāde, kas cīnās ar centrālo varu un savā starpā par derīgo izrakteņu atradnēm un tranzīta artērijām. Uz šī fona 20. decembrī notikušo prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā balsošana daudz maz netraucēti varēja notikt nepilnos 60% iecirkņu. Par uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais valsts galva Fostens-Arkanžs Tuadera, taču pēc tam vairāk nekā desmit nemiernieku grupas, daudzas no kurām līdz šim nikni karojušas savā starpā, paziņoja par apvienošanos koalīcijā, lai gāztu esošo valdību. Tiek izteikti minējumi, ka aiz šīs apvienības stāv 2013. gadā gāztais bijušais diktators, ģenerālis Fransuā Bozizē, kuram bija liegts piedalīties vēlēšanās. Pēdējās nedēļās galvaspilsētas Bangui apkaimē jau atkal bijušas dzirdamas apšaudes, un prezidenta Tuaderas valdība, visdrīzāk, šobrīd paliek pie varas, pateicoties ANO miera uzturētāju kontingenta u.c. ārvalstu spēku klātbūtnei. Pēdējā gada laikā pamanāms spēlētājs Centrālāfrikas Republikā kļuvusi Krievija, kura atbalsta prezidentu Tuaderu ar ieroču piegādēm, militārajiem konsultantiem un privātās militārās kompānijas Vagner kaujiniekiem, kuri, kā tiek uzskatīts, veido esošā prezidenta miesassardzi. Nemierīgā Āfrika #2 13. janvārī izskanēja ziņa, ka Etiopijas valdības spēki dumpīgajā Tigrajas provincē valsts ziemeļdaļā nogalinājuši vairākus opozicionārās Tigrajas Tautas atbrīvošanas frontes līderus, t.sk. bijušo Etiopijas ārlietu ministru Seijumu Mesfinu. Tigrajas Tautas atbrīvošanas fronte bija vadošais spēks koalīcijā, kas bruņotā cīņā pārņēma varu valstī 1991. gadā, sagraujot līdz tam pastāvējušo marksistiskās ievirzes vienpartijas režīmu. Tolaik daudz plašāku autonomiju ieguva dažādas etniskās grupas valsts reģionos, tomēr tautas atbrīvošanas frontes dominētajai Etiopijas politikai bija raksturīgs augsts korupcijas līmenis un represijas pret politiskajiem oponentiem. Tigrajas frontes dominanti Etiopijā pārtrauca premjerministra Abija Ahmeda nākšana pie varas 2018. gadā. 2019. gadā viņš izveidoja jaunu politisko spēku – Labklājības partiju – kā alternatīvu līdz tam valdījušajai Etiopijas Tautas revolucionāri demokrātiskajai frontei. TTAF nevēlējās samierināties ar šo attīstību, atkāpdamās uz savu kādreizējo varas bāzi Tigrajas provincē. Pagājušā gada pēdējās nedēļās centrālā valdība uzsāka militāras operācijas, lai iegūtu kontroli Tigrajā. Daudzi saskata premjerministra Abija rīcībā diktatoriskus motīvus un mēģinājumu atgriezt dominējošajās pozīcijās amhāru etnosu, no kura nāca kādreizējā Etiopijas monarhu dinastija. Savukārt pašreizējās Adisabebas valdības aizstāvji uzskata, ka premjerministrs Abijs cenšas tikai sakārtot valsti, apkarojot arī reģionu separātisma tendences. Bezprecedenta norises ASV turpinās Līdz ar Kongresa Pārstāvju palātas vakardienas balsojumu Donalds Tramps kļuvis par pirmo prezidentu Savienoto Valstu vēsturē, pret kuru impīčmenta procedūra uzsākta divas reizes. Par attiecīgo rezolūciju balsoja viss Kongresa apakšpalātas demokrātu vairākums, kā arī desmit republikāņu kongresmeņi. Tāda ir likumdevēju reakcija uz pagājušās nedēļas notikumiem, kad Trampa atbalstītāju pūlis ielauzās Kapitolija ēkā Vašingtonā, pārtraucot jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena amatā apstiprināšanas procedūru. Jau tobrīd izskanēja viedokļi, ka Donalds Tramps ir atstādināms nekavējoties, kaut viņa varas periodam atlikušas vien dažas dienas līdz 20. janvārim, kad prezidenta zvērestu nodos Džo Baidens. 12. janvārī Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi nosūtīja vēstuli viceprezidentam Maikam Pensam, aicinot viņu pārņemt varu Konstitūcijas 25. labojuma kārtībā, kas paredz prezidenta atzīšanu par rīcībnespējīgu. Pēc tam, kad viceprezidents Penss šādu iespēju noraidīja, tapa impīčmenta rezolūcija, vainojot Trampu dumpja uzsākšanā. Kā zināms, tālākā procedūra paredz, ka par impīčmentu jābalso Senātam, kur apstiprinošajam balsojumam nepieciešams 2/3 senatoru balsu vairākums. Senāta pašreizējā republikāņu vairākuma līderis Mičs Makkonels paziņojis, ka senatori varētu sākt izskatīt šo jautājumu 19. janvārī. Tādējādi Savienotās Valstis, iespējams, gaida vēl viens bezprecedenta notikums – balsojums par impīčmentu amatu jau atstājušam prezidentam. Kā uzsver tieslietu eksperti, tas nebūt nav tikai simbolisks solis, jo impīčmenta gadījumā amatu atstājušais prezidents tiktu diskvalificēts no stāšanās politiskos amatos nākotnē. Sagatavoja Eduards Liniņš
54 min
Greito gyvenimo lėti pokalbiai
Greito gyvenimo lėti pokalbiai
Urtė Karalaitė
62 Vilius Bartninkas apie gerą arklį, gerą peilį ir gerą žmogų Antikoje
„Laimė turi būt autonomiška, tai, kam nieko daugiau nebereikia, kas yra aukščiausias gėris. Ji pati turi būti sau tikslas, kurio mes siekiame ne dėl kažko kito. Tuomet atkrenta pinigų kalimas kaip laimės forma, nes pinigai nėra tikslas savaime. Tokiu būdu, įvedę įvairius kriterijus, graikai pamato, kad laimė pagal tuos kriterijus privalo būti esminių žmogiškųjų funkcijų, mąstymo ir gėrio, kultyvavimas,“ – naujame epizode Antikos mąstytojų laimės ir moralės sampratą bei tarpusavio ryšius išskleidžia filosofas, Vilniaus universiteto dėstytojas dr. Vilius Bartninkas. Pokalbyje pašnekovas padeda suprasti Antikos mąstytojų nubrėžtas sąsajas tarp išminties ir moralės, kaip vis kintančiuose moralės normų rėmuose, remdamiesi klasikiniu mąstymu, šiandien galime užčiuopti gėrį bei ką bendro Antikoje turėjo geras peilis, geras arklys ir geras žmogus. Prisidėk prie podkasto gyvavimo ir gauk epizodus anksčiau nei kiti ––> Patreon Interviu ir montažo autorė – Urtė Karalaitė Muzika – Filipe Raposo Podkasto kūrimą dalinai finansuoja Spaudos, radijo ir televizijos rėmimo fondas bei Benedikto Gylio fondas. Podkasto draugai – portalas 15min.lt, garso reklamos studija „Dropaudio", Vilniaus universiteto radijo stotis „Start FM“ Pokalbio klausyk Spotify, iTunes, 15min Klausyk, podkastų klausymo programėlėse ir www.karalaite.com/podkastas
1 hr 10 min
Медицинский подкаст: Охотин и Сизов
Медицинский подкаст: Охотин и Сизов
Artemy Okhotin
#s2e4: Медицинское образование с Антоном Вербиным
Разговор с Антоном Вербиным, нефрологом из Джонстауна, Пенсильвания, выпускником Тареевки (Москва) и резидентуры в Больнице св. Луки в Бетлехеме (Пенсильвания) о сходствах и различиях российского и американского медицинского образования. Можно ли работать в России после образования в США? Как улучшить российское медицинское образование? Посылать ли россйских врачей учиться заграницу и куда? Что сначала, курица или яйцо? Врач или клиника? Как учиться медицине по цензурированным журналам и зачем сдавать борды? Надо ли в российской резидентуры преподавать "понятия"? Об этом и много другом. На обложке картина "Четыре врача" Джона Старджента (1906 г.). Слева направо: Ослер, Холстед, Уэлч и Келли. Холстед считается одним из основателей современной американской резидентуры. Картина висит в Библиотеке им. Уэлча в Института Джонcа Хопкинса в Балтиморе.
1 hr 39 min
Страдающее Средневековье
Страдающее Средневековье
Олег Воскобойников, Юрий Сапрыкин — младший, Константин Мефтахудинов
Как любили
В Средневековье секс был и ещё какой! Многочисленные любовные истории развлекают нас сегодня. Они же и показывают, какими разными были Средние века. Люди умели любить тысячи лет назад, люди любят сейчас, и это прекрасно. В пилотном выпуске мы говорим о любви в страдающем Средневековье.  Что ещё почитать после прослушивания подкаста?  – Ольга Тогоева «Дела плоти. Интимная жизнь людей Средневековья в пространстве судебной полемики» – Michael Camille. The Medieval Art of Love: Objects and Subjects of Desire Hardcover (очень легко читать!)  – Ролана Барт «Фрагменты любовной речи»  – Georges Duby. Love and Marriage in the Middle Ages – Гильом де Лоррис и Жан де Мен «Роман о Розе» (не читайте, если вы не подготовленный читатель)  – Михайлов Андрей Дмитриевич. Французский «рыцарский роман»
1 hr 14 min
Армен и Фёдор
Армен и Фёдор
Armen Zakharyan
"Улисс" Джойса: прочитать за 18 недель | Трейлер Joyce Project (Армен и Фёдор)
Следите за проектом на нашем YouTube-канале и в соцсетях ↓ YouTube https://www.youtube.com/c/ArmenZakharyanSt Telegram: http://t.me/armenifedor Вконтакте: https://vk.com/armenifedor Литературный канал "Армен и Фёдор" приглашает вас поучаствовать в дерзновенном походе: прочитать роман "Улисс" Джеймса Джойса вместе. 18 недель подряд на нашем канале будет выходить по одному выпуску - про каждую из 18 глав "Улисса", одного из самых важных, сложных и прекрасных текстов XX века. Подписывайтесь на канал и включайте уведомления: Joyce Project стартует 2 февраля. -//- Армен и Фёдор - литературный канал, где мы раз в месяц говорим о книгах и переводах, смыслах и оборотах, содержаниях и пустотах. Победитель Russian Podcast Awards 2019 и Блог-Пост 2020. Но лучше всего о нас расскажут наши выпуски: 1. О языке Гоголя: https://youtu.be/EhcYDTPsV0A 2. О том, что читать перед "Улиссом": https://youtu.be/4_l9vHp1gMw 3. О том, как Набоков перевел "Лолиту": https://youtu.be/TN9LlQOJljE 4. О литературных смыслах сериала "Молодой Папа": https://youtu.be/4nXXRqTwrGE 5. О 10 лучших первых строчках в истории литературы: https://youtu.be/pvFE2PfB9RQ И еще десятки других - о Фаулзе и Фаусте, Набокове и Джойсе, Кафке и Беккете. -//- Музыка: Nicolo Paganini Violin Concerto No. 2 in B Minor. #арменифёдор #улисс #joyceproject
3 min
More episodes
Search
Clear search
Close search
Google apps
Main menu