Kā labāk dzīvot
Kā labāk dzīvot
Jan 21, 2021
Covid-19 organismā meklē vājās vietas: tas var saasināt sirds un asinsvadu slimības
Play • 46 min
Pandēmija ir skārusi daudzus cilvēkus. Nav šaubu, ka katrs ir pelnījis uzmanību un rūpes, tomēr joprojām ir svarīgi izvērtēt katras pacientu grupas riskus. Šoreiz vairāk par Covid-19 ietekmi uz sirds – asinsvadu sistēmu. Vairāk par šo tematu iztaujājam kardioloģijas speciālistus raidījumā Kā labāk dzīvot. "Visas hroniskas slimības, kas saistīts ar ilglaicīgāku un sistemiskāku aprūpi krīzes brīžos, un šis ir krīzes brīdis, kļūst daudz sliktāk kontrolējamas un pašiem jāpievērš vairāk uzmanības," atzīst kardiologs profesors Andrejs Ērglis. "Kad viss notiek harmoniski un sistēmiski, riski ir mazāki." "Biedēšana nav labākais, tikai jāsaprot, ka nevienas citas slimības nav atkāpušās un tāpēc jābūt divkārt piesardzīgiem, gan arī proaktīviem, lai varētu laikā konstatēt iespējamos infarktus, insultus, kā arī, lai nenonāktu līdz tam," turpina Andrejs Ērglis. Viņš arī norāda, ka ārstiem šobrīd būtu jākonsultē vairāk, nevis mazāk, pieejamībai jābūt lielākai. Tā mēs varam šo krīzi pārvarēt. Andrejs Ērglis uzskata, ka svarīgs ir vakcinācijas process un pēc būtības šodien ir jāsāk domāt par rudeni un gripas vakcināciju nākamai sezonai, jo visi vīrusi ir tie, kas palielina mirstību gan no kardiovaskulārām slimībām, gan citām hroniskām slimībām, kā arī palielina invaliditāti. Kardioloģe Iveta Mintāle norāda, ka vīruss meklē organismā vājo vietu. Ja tās ir sirds un asinsvadu slimības, tad vīruss pasliktinās šo situāciju, ja vien nebūs izdarīts viss, lai situāciju stabilizētu un kompensētu.Ārste mudina vērsties pēc palīdzības, ja ir kādas problēmas, jo "vīruss var palaist arī kādās snaudošas slimības". Iveta Mintāle atgādina: Uzmanība jāpievērš sirdsklauvēm un pārsitieniem. Vajadzētu kontrolēt asinsspiedienu. Tā izmaiņas var norādīt uz problēmām, kas nav gadiem pamanītas. Tāpat der pārbaudīt cukura un holesterīna līmenī asinīs. Ja tie dramatiski atšķiras no normas, ir jāmeklē kardiologs. Viņa mudina iet ārā un sportot - staigāt, skriet, slēpot, ja šīs fiziskās aktivitātes sagādā problēmas un ir grūtāk izpildāmas, ka bijis iepriekš, arī tas ir iemesls, lai apmeklētu ārstu un saprastu, kāpēc tas radies, vai no ilgas mājas sēdēšanas vai tiešām tur slēpjas problēmas. Arī Andrejs Ērglis mudina vērsties pēc palīdzības, ja vien jūt kādas izmaiņas. Tāpat viņš aicina ikvienu, kas sporto, turpināt to darīt, ikvienu, kas nav to darījis, iet ārā un kustēties, jo ārā inficēšanās ar vīrusu daudzreiz mazāk iespējama.  Biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa atklāj, kādu palīdzību meklē pacienti.    
Divas puslodes
Divas puslodes
Latvijas Radio 1
Gruzija iekšpolitiskā spriedzē. Lukašenko darbina "krimināllietu konveijeru"
Baltkrievijā tiesā žurnālistus un opozicionārus, tikmēr Lukašenko tiekas ar Putinu Sočos. Politiskā krīze Gruzijā. Arvien skaļāk aicina Rietumus dalīties ar vakcīnām pret Covid-19. Notikumus pasaulē komentē politologs, vēstures doktors Ojārs Skudra un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Beāte Livdanska. Turīgie vakcinējas pirmie No līdz šim pieejamajām Covid-19 vakcīnu piegādēm 75% nonākuši desmit pasaules valstīs, kamēr 130 valstis nav saņēmušas vēl nevienu vakcīnas dozu. Tā 17. februārī notikušajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes tiešsaistes sanāksmē paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutjerrešs. Ģenerālsekretārs nenosauca konkrēto desmit valstu sarakstu, taču ir skaidrs, ka tās pieder pie pasaules turīgākajām un ekonomiski jaudīgākajām valstīm. Vispārējā statistika pagājušās nedēļas beigās liecināja, ka rekords vakcinācijas tempu ziņā pieder Apvienotajiem Arābu emirātiem, kur vakcinēti jau apmēram 75% iedzīvotāju, seko Izraēla ar vairāk nekā 50%, Apvienotā Karaliste ar nepilniem 25% un Savienotās Valstis ar apmēram 16% vakcinēto iedzīvotāju. Pārējās pasaules valstīs, t.sk. Eiropas Savienībā, vakcinēto iedzīvotāju skaits nekur vēl nepārsniedz 10%. Šai neviendabīgajai ainai, protams, ir ne tikai sociālekonomiski iemesli, tomēr tā liek runāt par kārtējo globālās nevienlīdzības apliecinājumu, kad pandēmijas briesmu situācijā labākas izredzes savu iedzīvotāju pasargāšanai ir bagātākajām valstīm. „Šai kritiskajā brīdī vienlīdzība vakcīnu pieejamībā ir lielākais morālais pārbaudījums globālajai kopienai,” izteicās Gutjerrešs. Vienlīdzīgākas vakcīnu globālās sadales mehānisms būtu jāīsteno globālajai vakcīnu pieejamības iniciatīvai COVAX, kuru kopīgi izveidojušas Pasaules Veselības organizācija un globālā Vakcīnu alianse Gavi, taču pagaidām tās pūliņi bijuši acīmredzami nepietiekami, un Gutjerrešs aicinājis divdesmit pasaules attīstītākās valstis veidot šim mērķim īpašu rīcības komandu. Francijas prezidents Emanuels Makrons aicinājis Eiropas valstis un ASV novirzīt 5% vakcīnu piegāžu t.s. attīstības valstīm. Intervijā izdevumam The Economist Makrons nepārprotami uzsvēra jautājuma ģeopolitisko aspektu, respektīvi – Ķīnas un Krievijas īstenoto t.s. „vakcīnas diplomātiju”, izmantojot šajās valstīs izstrādāto vakcīnu piegādes Āfrikai, Latīņamerikai un citiem pasaules reģioniem kā globālās ietekmes instrumentu. Gruzija iekšpolitiskā spriedzē Otrdienas rītā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi notika vērienīga policijas akcija, specvienībai ar pacēlāja palīdzību caur jumta lūkām iekļūstot partijas Vienotā nacionālā kustība birojā un arestējot tās līderi Niku Meliju. Pie tam kārtības sargi ar asaru gāzes palīdzību izklīdināja kustības atbalstītājus, kuri mēģināja aizkavēt šo arestu. Vienotā nacionālā kustība ir galvenais Gruzijas opozīcijas spēks, un tās līderis 2019. gadā tika apsūdzēts nekārtību organizēšanā pēc tam, kad pūlis mēģināja ielauzties Gruzijas parlamenta ēkā. Daudzu gruzīnu sašutumu toreiz bija izraisījusi Krievijas domes pārstāvja, komunista Sergeja Gavrilova vizīte Tbilisi, cita starpā uzrunājot Starpparlamentārās pareizticības asamblejas tikšanās dalībniekus no Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja vietas. Melia tika atbrīvots pret drošības naudu, taču nesen tās apmērs tika palielināts, un šo lielāko summu maksāt viņš atteicās. Tiesas pielemto arestu uz vairākām dienām aizkavēja līdzšinējā Gruzijas premjerministra Georgija Gaharijas demisija 18. februārī. Tās iemesls bija tieši iespējamais opozīcijas līdera arests, kas var izraisīt jaunu spriedzes eskalācijas loku valdošās partijas „Gruzijas sapnis” un opozīcijas starpā. Savukārt jaunais premjers Iraklijs Garibašvili, kurš stājās amatā pirmdien, apņēmīgi īstenoja tiesas lēmumu. Ieilgušas iekšpolitiskas krīzes situācijā Gruzija dzīvo jau kopš parlamenta vēlēšanām, kuru divas kārtas notika pagājušā gada oktobrī un novembrī. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem vēlēšanās uzvarēja arī līdz tam valdošā partija „Gruzijas sapnis”, iegūstot 90 no 150 deputātu vietām. Taču opozīcijas partijas, vairums no kurām pirms vēlēšanām apvienojās sarakstā „Vienotībā ir spēks”, vaino valdošo partiju vēlēšanu viltojumos un boikotē parlamenta darbu. Līdz ar to, kā savā komentārā izsakās raidsabiedrība BBC, Gruzija šobrīd faktiski ir vienpartijas valsts. Novērotāji no EDSO pēc vēlēšanām izteikušies, ka tajās bijis vērojams spiediens uz vēlētājiem un administratīvā resursa izmantošana valdošās partijas labā, taču šie pārkāpumi neesot tik plaši, lai atzītu vēlēšanas par nebrīvām vai negodīgām. Lukašenko darbina „krimināllietu konveijeru” Ar brutālu spēku un vajāšanām prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmam pēdējos mēnešos izdevies pieslāpēt protestu kustību Baltkrievijā, tomēr ne pilnīgi to likvidēt. Kā situāciju pēc mazskaitlīgiem protestiem pagājušo svētdien raksturoja „Radio Brīvība”, jaunākus ļaudis no ielām izdevies aizbiedēt, un tagad protestējot pamatā pensionāri, kuri savulaik tika uzskatīti par drošāko Lukašenko varas balstu. Pagājušonedēļ visā valstī notika kratīšanu vilnis, izmeklētājiem ierodoties preses izdevumu un cilvēktiesību aizstāvības organizāciju birojos, kā arī atsevišķu žurnālistu, cilvēktiesību un neatkarīgo arodbiedrību aktīvistu dzīvesvietās. Plašāki aresti gan vēl nav notikuši. Tikām notiek līdzšinējos protestos aizturēto tiesāšana. Kā izsakās neatkarīgā telekanāla Belsat direktors Aleksejs Dzikavinskis, tas ir īsts krimināllietu konveijers – šobrīd valstī notiek apmēram tūkstotis šādu procesu. Vienā no tiem divām Belsat žurnālistēm piespriesti divi gadi cietumā par tiešsaistes reportāžu no režīma atbalstītāju nogalinātā Romāna Bondarenko piemiņas akcijas. Žurnālistes, kuru darbības visnotaļ atbilst viņu profesionālajam statusam, notiesātas „sabiedrisko kārtību rupji pārkāpjošu masu pasākumu organizēšanā”. Šāda apsūdzība šobrīd Baltkrievijā ir standarts piesauktajā „krimināllietu konveijerā”, un vispār vēršanās pret preses pārstāvjiem kļuvusi par spilgtu Lukašenko režīma represiju iezīmi, un organizācijas „Reportieri bez robežām” vērtējumā Baltkrievija ir šobrīd žurnālistu darbam visbīstamākā valsts Eiropā. Tikām pirmdien Krievijas un Baltkrievijas vadoņi Putins un Lukašenko sastapās Melnās jūras kūrortpilsētā Soči, pusotru stundu apspriedās, pēc kam kopīgi slēpoja un braukāja ar sniega motocikliem. Oficiāli abu tikšanās saturs bija saistīts ar sadarbību pandēmijas apkarošanas un ekonomisko sakaru aktivizēšanas jomā, taču tiek spekulēts par to, ka Baltkrievijas autokrāts varētu būt lūdzis vēl kādu aizdevumu no lielās kaimiņvalsts. Sagatavoja Eduards Liniņš
54 min
CILVĒKJAUDA
CILVĒKJAUDA
Laura Dennler - cilvēka jaudas trenere, kas palīdz indivīdiem un profesionālām komandām apgūt iedarbīgākus veidus, kā izmantot pašiem savu jaudu.
#64 Par cilvēka ēnas spēku un prasmi ar to sadzīvot - INDULIS PAIČS
Saruna par to, lai varam labāk saprast savu tumšo pusi un iemācīties ar to sadzīvot. Patīk mums tas vai nē, bet katram no mums ir tas, ko bieži sauc par Ēnu - tās savas īpašības un izpausmes, ko mēs no citiem un arī no sevis labprāt noslēptu. Vienīgi, kā teica mācītājs, atsaucoties uz Jungu, tad, kad mēs kaunāmies un glabājam prom no acīm un no apziņas savu Ēnas pusi, mēs riskējam iestigt pliekanā dzīvē, pieaugošā neapmierinātībā ar sevi vai citiem un to, ka sev nolaupām to prieku, kurš mums ir iespējams, kad ne tikai iepazīstam sevi, bet iemācāmies sevī iemīlēt arī to, ko sevī iemīlēt ir grūti. Darbs ar Ēnu ir daļa no ceļa uz pilnvērtīgu dzīvi. Ieteiktos informācijas avotus atradīsi sarunas lapā *sarunas lapā*. SARUNAS PIETURPUNKTI AR LAIKA NORĀDĒM: * 2:29 Ko mūsdienās saprot ar jēdzienu “cilvēka ēna” * 11:15 Induļa Paiča personīgais piemērs darbā ar savu ēnu * 15:30 Kur rodas samežģījumi ēnas konceptā * 20:59 Kā savas ēnas puses neapzināšanās traucē atrast savu dzīves aicinājumu un tam sekot * 28:30 Vērtējumi, kurus esam pārņēmuši, un kāpēc ir vērts no tiem atbrīvoties * 32.29 Ko nozīmē savas ēnas integrācija un kā to paveikt * 44:30 Kāpēc bailes no soda mazina mūsu spēju atzīt savu ēnas pusi * 55:00 Kā rīkoties, lai mūsu attiecības ar bailēm būtu pēc iespējas veselīgākas * 1:01:25 Kas ir tā elle, no kā mēs reāli baidāmies un tāpēc nerīkojamies sev par labu * 1:17:30 Lielās un mazās ēnas – vai ir iespējama tāda gradācija * 1:29:47 Veids, kā sākt darbu ar savu ēnu un sevi iepazīt * 1:28:30 Pieeja, kā sevi pieņemt un iemīlēt * 1:38:44 Avoti, kuros meklēt informāciju par darbu ar ēnu
1 hr 45 min
Zināmais nezināmajā
Zināmais nezināmajā
Latvijas Radio 1
Arheoloģiskie pētījumi Tuvajos Austrumos un Karību reģionā. Stāsta Dita Auziņa
Gana bieži savos raidījumos stāstam par arheoloģiskajiem pētījumiem un atklāto izrakumos Latvijas teritorijā. Šoreiz, izmantojot iespēju, ka aizvien mūsu studija ir virtuāla un attālums tai nav šķērslis, uz sarunu esam aicinājuši arheoloģi, kas savus pētījumus veikusi Tuvajos Austrumos un Karību reģionā. Mūsu ciemiņš - Britu muzeja un Bonnas Universitātes pētniece Dita Auziņa. "Irāka ir sapnis, kur arheologam strādāt, liels laimes un veiksmes faktors, ka izdevies tur nokļūt strādāt," darbu šumeru senpilsētā Tello Girsu, Irākā, raksturo Dita Auziņa.  Dita Auziņa ir arheoloģe, ainavu arheoloģijas, arheoloģiskās kartēšanas un apzināšanas speciāliste. Vadījusi arheoloģiskās kartēšanas projektus Nikaragvā, Dominikānas Republikā un Irākā. Viņas darbs ir saistīts ar lazerskeneriem un droniem un šīs prasmes bija vajadzīgas projektā Irākā un pati atzīst, ka bijusi īstajā laikā un īstajā vietā, lai varētu piedalīties projektā. Tāpat projekta ietvaros Dita Auziņa kopā ar kolēģiem māca Irākas jaunos arheologus, jo Irākā daudzi pieminekļi ir izpostīti un iznīcināti apzināti Irākas kara laikā kā valdošajai ideoloģijai neatbilstoši, kā arī senlietas un arheoloģiskās vērtības daudz nonākušas melnajā tirgū, lai iegūtu līdzekļus kara darbībai. "Irāka un Tuvie Austrumi ir reģions, kurā nekad nebeigsies ko pētīt. Tur ir tūkstošiem gadu vecas senvietas. Šobrīd viņu darbība fokusējas uz mantojuma saglabāšanu, ne pētīšanu. Situācija ir bēdīga, jo 50.-60. gados Bagdādes Universitāte un seno laiku pētniecība Bagdādē bija pasaules līmenī. Beidzamās desmitgadēs kara darbība ir pilnībā iznīcinājusi infrastruktūru," skaidro Dita Auziņa.  Jaunās paaudzes arheologi ir bez kārtīgas akadēmiskas izglītības, bet entuziasti un vēlas mācīties. Kopā ar jaunajiem Irākas arheologiem viens no objektiem, kurā strādā Dita Auziņa, ir Tello Girsu senpilsēta.  "Tello Girsu ir 400 ha liela senvieta. Tā visa  visa ir noklāta ar keramiku, ar ķīļraksta plāksnītēm, dažādām senlietām. Nav tā, ka tie objekti ir liels atklājums, tu vienkārši ej pa tiem 400 hektāriem un ar katru soli kāp virsū keramikas gabaliem, kas ir līdz pat 5000 gadus veci. Tā bagātība ir neaprakstāma," stāsta Dita Auziņa. "Es nāku no Latvijas, kur katrs keramikas gabals, katrs atradums ir tik liela vērtība, tas bija šoks, kam vēl joprojām nespēju tikt pāri, kad tur aizbraucu." Tāpat Dita Auziņa ir piedalījusies arheoloģiskajos izrakumos Karību piekrastē. Tā ir maz pētīta. "No vienas puses ir lieli sarežģījumi, bet ir arī ļoti viegli, jo cilvēki atbalsta un grib zināt par savu reģionu, izprast savu vēsturi, grib palīdzēt. Tā ir aizraujoša sajūta un lieli izaicinājumi, jo vienmēr ir kādi iemesli, kāpēc neviens arheologs nav strādājis konkrētā reģionā," atzīst Dita Auziņa. Nikaragvas piekrastē problēma ir smagie darba apstākļi pētniekiem, un vēsturiski tās ir bijušas pirātu ostas, kas mūsdienās ir saglabājušas savu funkciju kā narkotiku izplatīšanas un pārvadāšanas ostas. Līdz ar to ir arī bīstami. Arheoloģiskajos izrakumos Karību piekrastē Dita Auziņa cenšas izprast agro kolonizācijas periodu. 2021. gada arheoloģiskais piemineklis - Aizkraukles pilskalns Latvijas Arheologu biedrība, atzīmējot izcilā arheologa Vladislava Urtāna simtgadi, par šī gada arheoloģisko pieminekli ir izraudzījusies Aizkraukles pilskalnu un senpilsētu – senākie atradumi tur datēti ar trešo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Vairāk par faktiem, kas liecina par dzīvi rosīgā ostas pilsētiņā pie Daugavas un viduslaiku pili stāsta Latvijas arheologu biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas gada arheoloģijas pieminekļa projekta koordinators arheologs Mārcis Kalniņš. Tieši Aizkraukles pilskalnā Vladislavs Urtāns vairākus gadus ir veicis izrakumus. Pateicoties Vladislava Urtāna sistemātiskiem izrakumiem, kas tur noritēja pagājušā gadsimta 70. gados, ir izpētīta Daugavas lībiešu senpilsēta un senkapi un viduslaikos celtā mūra pils un baznīca. Kā teic Mārcis Kalniņš te ir bijis viens no nozīmīgākajiem Daugavas lībiešu zemju centriem, kas, ņemot vērā tā atrašanās vietu unlielo importa priekšmetu atradumu skaitu izrakumos, ir bijusi nozīmīga Daugavas ūdens ceļa sastāvdaļa. Šobrīd no to laiku liecībām nekas vairs nav acij redzams, tik muzejos nodotie artefakti, bet Aizkrauklē skatam atklājas ar zāli noaudzis reljefs paugurs, kurš īpaši gleznains izskatās no upes puses.
43 min
Че там у евреев?
Че там у евреев?
Че там у евреев?
#82 Обмен израильтянки на пастухов, агрессивная вакцинация, экология в опасности - Че там у Евреев
Следите за жизнью подкаста и поддерживайте нас на Патреоне: https://www.patreon.com/whatsupjews Спасибо за поддержку: Aleksandr Lunev, Игорь Стихаренков, Gleb Kaidanov, Anna, Leah Rozen, BF, Max Kozlov, Regina Lioutrin, Alex, Митрофанова Кристина, Михаил Шилов, Yevhen Chyzhevskyi, Дарья Ресман, Sergey Ohrip, Matvey, Vitalina Artman, Vadym, Кори, Lina Lipkin, Светлана Васильева, Svetulya-krasotulya, Joanna & her Porcupine, Алиса Малич, Мария Кац, Filipp Vyshkov Ссылки на культуру: Опен колл от бат-ямского музея и 7 других по этой же программе лабораторий по стране: https://bit.ly/3qLWV7R Выставка в тель-авивском Studio Bank - https://www.instagram.com/p/CLUB-gCAICy/ Колдер в Музее искусств - https://www.instagram.com/p/CLeeHXpioHl/ Инста Маши: https://www.instagram.com/malah_ma/ Плейлист израильской музыки YouTube: https://clck.ru/TPHAN Spotify: https://clck.ru/TPHCc Группы Ялла Балаган: Telegram: https://t.me/yallabala Balagan.News: https://t.me/balagan_news Facebook: https://www.facebook.com/YallaBalaganIsrael/ Instagram: https://www.instagram.com/yallabala/ Discord: https://discord.gg/G4wSEYb Тайминг: 00:00 - Рефлексия 07:13 - Зеленые паспорта и агрессивная вакцинация 12:03 - Шокирующий обмен израильтянки на двух пастухов 21:00 - Американцы против Оцма Егудит 25:36 - Экологическая катастрофа у берегов 30:31 - Apple Pay придет в Израиль 35:54 - Доставка дронами 39:24 - Новости культуры 48:28 - Ответы на вопросы и комментарии По вопросам сотрудничества пишите на почту: yallapod@gmail.com
57 min
ГОВОРИТ ВАФИН
ГОВОРИТ ВАФИН
Jura.Vafin
ВАФИН 13: О ЖЕНСКОЙ ДОЛЕ, ГРОБ НА РЫНКЕ, ИЗ ПАРИЖА В СОВЕТСКИЙ 1934
А ЧЕГО ВЫ НЕ СКАЗАЛИ, ЧТО ФЕВРАЛЬ - НЕВИСОКОСНЫЙ? Я ДУМАЛ 50 ДНЕЙ БУДЕТ. ЕЛЕ УСПЕЛ ПОДКАСТ ВЫПУСТИТЬ. 13-Й ВЫПУСК КАК БУТЫЛОЧКА ШАМПАНСКОГО ПОУТРУ. ВЕСЬ ПОДКАСТ ОБЪЕДИНЯЕТ ОДНА ТЕМА. МНОГО О ЖЕНСКОЙ ДОЛЕ, ОБЗОР НА СЖИМАЮЩУЮ СЕРДЕЧКО КНИЖКУ. ИСТОРИЯ ЭМПАТИИ: ОТ ОТОРВАННЫХ ГУСИНЫХ ЛАП ДО СОЧУВСТВИЯ СТИКЕРАМ ВК. КАКОВО ЭТО - ПЕРЕЕЗЖАТЬ ИЗ ПАРИЖА В СОВЕТСКИЙ 1934? 47 МИНУТ - ЦЕЛЫЙ ТАЙМ АУДИО- МОНОСПЕКТАКЛЯ. ССЫЛКИ ИЗ ВЫПУСКА: 1. ФИНТ РОНАЛДИНЬО, ОТ КОТОРОГО Я ЧУТЬ НЕ УПАЛ НА ТОМ БАЗАРЕ: https://youtu.be/1_fqL_bgNiM?t=18 2. ФОТКА ГРОБНИЦЫ В МОЕМ ИНСТАГРАМЕ: https://www.instagram.com/p/CL1tDsYHLJd/?igshid=19pus5ejlj364 3. ЛИЛИАНА ЛУНГИНА: ПОДСТРОЧНИК ВОПРОСЫ И ПРЕДЛОЖЕНИЯ: jura.vafin@gmail.com ЗАГРЕТЬ НА СЛЕДУЮЩИЕ ПОДКАСТЫ: https://www.patreon.com/vafin КОМУ УДОБНО МОЖНО ПОСЛУШАТЬ НА: ЭПЛ-МЬЮЗИК: vk.cc/aBegKQ ГУГЛ ПОДКАСТ: vk.cc/aBegH1 ЯНДЕКС-МУЗЫКА: music.yandex.ru/album/10240055 СПОТИФАЙ: vk.cc/aBegOl (ОН ДО СИХ ПОР БОЛВАН, ОТКРЫВАЙТЕ НЕ ЧЕРЕЗ МОБИЛУ):
48 min
More episodes
Search
Clear search
Close search
Google apps
Main menu