Latviešu personvārdu izcelsme un ar tiem saistīti pētījumi mūsdienās
Play • 46 min
Raidījumā pievēršamies latviešu valodai un konkrētāk - onomastikai jeb personvārdu pētniecībai. Kuri ir īsteni latviskie personvārdi un no kādām valodām aizgūti izplatītākie cilvēku vārdi Latvijā kā senos laikos tā mūsdienās? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem interesējamies raidījumā Zināmais nezināmajā. Tāpat arī lūkojam, kādi ar personvārdu izcelsmi saistīti pētījumi ir aktuāli mūsdienās. Skaidro onomastes un filoloģes - Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošo pētniece Renāte Siliņa-Piņķe un tši paša institūta vadošā pētniece un arī Helsinku Universitātes viesprofesore Laimute Balode. Laimute Balode skaidro, ka onomastika nodarbojas ar personvārdu un vietvārdu pētniecību galvenokārt. Renāte Siliņa-Piņķe pēta personvārdus un cenšas ieskatīties personvārdu vēsturē, interesējas, kāpēc mums ir tādi personvārdi, kā tie laika gaitā mainījušies, kāpēc kādi ir izzuduši un līdz mūsdienām nav nonākuši. "Parasti vecāki savam jaundzimušajam izvēlās vārdu, ko vēlas iedot bērnam pūrā kā vēlējumu, kā derīgu visai dzīvei, nākotnē. Parasti tas ir kaut kas gaišs, cerīgs un labs, tādi arī mūsu, latviešu, pie latviskas izcelsmes vārdi ir pārsvarā ar pozitīvu nozīmi," atzīst Laimute Balode. "Bet, ja paskatāmies uz attālākām tautām, piemēram, kaut vai Āfrikā vai Āzijā ir bijuši un arī mūsdienās dažreiz tiek lietoti tādi it kā mūsu acīm negatīvi vārdi, nosaucot par Neglīteni, Šmuli, Netīreli. Bet tam visam ir savs pamats, jo tajās tautās uzskata, ka šis vārds aizsargās pret ļauniem gariem, pret slimībām." Pētniece arī norāda, ka pagājušajā gadā Lietuvā ir reģistrēts zēna vārds Lucifers, kas kristīgā izpratnē liekas šausmīgi, tas ir kā velna sinonīms, "bet paskatīsimies etimoloģiski - lux ir gaisma un fero - nesu latīņu valodā, tātad gaismas nesējs. Tas vārds tiešām ir reģistrēts, esmu lasījusi, ka arī Krievijā tāds vārds ir reģistrēts, bet tas ir kā liels izņēmums," norāda pētniece. Laimute Balode vēl stāsta par jaunvārdiem, ko dod jaundzimušajiem. Bieži vecāki nevar izvēlēties savam jaundzimušajam vārdu un rada oriģinālu.  "Bieži tā ir kā rota, stāsta, ka pat tirgus vērtība ir vārdam, īpaši mākslinieku ģimenēs. Izvēlās kādu vārdu, kāda nav nevienam, piemēram, no faunas pasaules starp jaundzimušajiem ir Kamene, Spāre, ir arī Vanags, Gaigala. Ir no floras pasaules - Zieds, Ziediņa, Mellene, ir no dabas - Vētra, Vēja, vai kā otro vārdu bieži dod Elīna Upē vai Regnārs Pērkons. Īpaši daudz abstraktas nozīmes vārdu, tādi kā Tagadne, Brīve, Dzeja, Gaismiņa un pretenciozi vārdi, pa ko pētnieks saka, ka tie rāda vecāku izglītību," skaidro Laimute Balode. "Pēdējos gados mums ir Kosmoss, ir Marss, ir Rubīns, ir vairākas Pērles, ir Cēzars un pat ir Barons." “Bierznieki”, “Simpsoni” un ”Stirnu līkumu” jeb vietvārdi Latvijā Aizvien mazāk vārdos tiek sauktas pļavas un tīrumi - vietas, kas agrāk bija bagātas ar nosaukumiem - tā par  vietvārdu tendenci pēdējos gados saka Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un pētniece Sanda Rapa, stāstot, kādi ir pierastākie un jaunmodīgākie vietvārdi un kā rodas jaunie vietvārdi. Vai zināt, kur Latvijā var atrast Kremli – tas ir Viesītē – laukums, kur padomju laikā tika glabātas armijas mašīnas. Ir skaidrs, ka šādu nosaukumu ir devuši vietējie iedzīvotāji saistībā ar 50 gadus ilgušo padomju režīmu, bet, skatot, kādi ir populārākie vietvārdi vai konkrētāk mājvārdi, valodnieki ir pārsteigti, ka tie ir “Ceriņi” un tikai pēc tam seko “Ozoliņi”, “Bērziņi” un citi tik latvietim ierastie koku nosaukumi māju vai vietu vārdos. Vai šie vārdi ir radušies pēdējās desmitgadēs vai agrāk, to nereti vien nav viegli noteikt, jo vietvārdam ir jāiedzīvojas, jāiegulst apkaimes ļaužu mutēs un prātos un tad tas nostiprinās un ilgāku vai īsāku palikšanu, skaidro pētniece Sanda Rapa. Sanda Rapa arī stāsta, kāpēc šodien izzūd vai neparādās tādi vietvārdi, kā piemēram, Biksiņu grava, Čībiņkalns, Dīvaliņu pļava, Cimboliņa akmens vai Draņupīte. Toties mūsdienās ienāk jauni vietvārdi, kuru nosaukums norāda, kas tajā vai citā laikā ir būtisks apkaimes cilvēkiem, piemēram, domājams, ka Beižas avots Tumes pagastā savu vārdu ir ieguvis laikā, kad televīzija demonstrēja “ziepju operu” “Donna Beiža”. Vai Talsos vienu apgabalu vietējie ir iesaukuši par Spandžbobu, arī nosaukumu ņēmuši no populārās bērniem domātās amerikāņu animācijas filmas – sūklis Bobs un tas nav vienīgais jaunlaiku kultūras ienācējs vietvārdu laukā.
More episodes
Search
Clear search
Close search
Google apps
Main menu